Izlaist līdz saturam

Vai 21.gadsimta cilvēkam var būt noderīga kristīgā baznīca? (3)

by uz jūlijs 9, 2015

krusts debesis3. Bībeles vēsts kodols, lietojot mūsdienu terminoloģiju – mesidžs (message)

Lai arī šeit jautājumam par Bībeles vēsts kodolu vēlos un varu pievērsties tikai virspusēji, vienā teikumā atbildēt uz to nav iespējams, jo atbilde prasa izskaidrojumus uz vairākām šķietami mazāk svarīgām niansēm.

Pirms pievērsties jautājumam par Bībeles vēsts kodolu (centrālo vēsti), ir jāprecizē atbildi neizbēgami ietekmējošo pieeju Bībelei. Šāds uzdevums nav viegls, paturot prātā ievērojamo Bībeles materiālu – 66 pierakstītāju spalvai piederīgas, atšķirīga garuma un dažādos laikos tapušās daļas/grāmatas. Starp citu, pieeju atšķirība Vecās un Jaunās Derības Rakstiem bijusi gana atšķirīga jau kopš sarakstīta Bībeles pirmā – 1 Mozus grāmata. Allaž individuāli cilvēki un grupas kādu konkrētu Bībeles grāmatu izcēluši un citu nodevuši aizmirstībai, vai pat centušies izņemt no Bībeles. Atceroties daudzās un dažādās Bībeles satura izmainīšanas vēlmes, ir patiesi jābrīnās par nenozīmīgām izmaiņām Bībeles kanonā (kopumā). Izņemot salīdzinoši nelielas domstarpības par vairāku Vecās Derības (apokrīfu/deiterokanonisko) grāmatu piederību Bībeles kopumam, mūsdienās standarta izdevums satur tieši tās pašas Bībeles grāmatas, kuras baznīcēna rīcībā bija jau apmēram 1800 gadus atpakaļ, vai, attiecībā uz Veco Derību, jau vismaz 2000 gadus senā pagātnē.

Respektējot Bībeles kanona fenomenu, šeit atbildi par Bībeles centrālo vēsti meklēšu visā tās kopumā. Sākotnēji uzdevums varētu šķist pārlieku grūts. Tomēr, tuvāk papētot, atrodu, ka Bībeles uzbūve nav nemaz tik sarežģīta. Bībeles iepazīšanu atvieglo tās lieneārais vēstures skatījums, t.i., tā sāk ar visa esoša tapšanas brīdi un sniedz visa esošā gaidāmo noslēgumu. Pēc gaužām īsa ievada par visa radīšanu (1. Mozus grāmatas pirmās divas nodaļas), Bībele raksturo pasaules un cilvēces galveno problēmu un grāmatu pēc grāmatas konsekventi rāda uz tās risinājumu. Turklāt, visas Bībelē iekļautās daļas, korelē ar šo lineāro skatījumu. Vairākas Bībeles grāmatas varētu dot iemeslu nelielam samulsumam, tomēr tās nekādā ziņā nopietni nekonfliktē ar šo centrāli.

Atbilstoši šādai pieejai, Bībeles centrālā interese ir par cilvēku un cilvēci, kas kritusi grēkā, ir Dieva nosodīta un saņēmusi apsolījumu par Dieva žēlastību (1. Mozus grāmata 3.nodaļa). Es apzinos, ka šinī nelielajā rindkopā ir vārdi un izpratnes, kuras ar kristīgo mācību tuvāk nepazīstamiem cilvēkiem var būt svešāki. Tāpēc šeit atkal prasīt prasās neliels skaidrojums.

Bībeles stāstījumā Dievs visu rada. Savukārt viss esošais ir radība, kurā cilvēks ir īpašs Dieva radījums. Cilvēkus – sievieti un vīrieti – Dievs veido un viņos iepūš Dieva dvašu, jeb Garu, kamēr visu pārējo Viņš rada ar vārdu. Mūsdienu sabiedrības uzskatu kontekstā jāprecizē, ka 1. Mozus grāmatas teksts nerunā par kāda dzimuma pārākumu. Tie abi – sieviete un vīrietis – ir vienlīdz nozīmīgi cilvēki ar atšķirīgu cilvēcisko būtību. Te bibliskais teksts vienlīdzību dažādībā uzsver ar cilvēku sievišķu un vīrišķu, nevis kā sievieti un vīrieti. Līdz ar to cilvēks ir radīts pēc „Dieva tēla, Dieva līdzības” (1.Mozus 1.nodaļa 26.pants), kamēr viss pārējais ir radīts pēc „sava veida” (21., 24. un 25.panti). Daži te saskata koloniālu un paverdzinošu domāšanu attiecībā pret pārējo radību. Tomēr cilvēka īpašā lomu Dieva radības vidū nav tikai privilēģija. Gluži pretēji, tā ir ar nenošķiramu atbildību – Dievam līdzvērtīgu rūpju pilnu valdīšanu pār radību. Par Dieva valdīšanas būtību nedaudz vēlāk.

Tātad, Bībele Dieva radītās pasaules centrā liek cilvēkus, sākotnēji bez kādas miesiskas vai garīgas nepilnības. Viņi krita grēkā (slavenā grēkā krišana!), tādējādi iekuļoties savā lielākajā problēmā. Kā katrs likumpārkāpums, arī grēkā krišana saņēma sodu. Tūdaļ gan jāpiebilst, ka grēkā krišanas sods saturēja arī kādu svarīgu, iespējams – vissvarīgāko, niansi. Tūlīt pie soda Dievs apsolīja cilvēkam atbrīvojumu. Brīdī, kad Dievs pasludināja sodu grēkā krišanas iniciatoram – velnam čūskas ādā – Viņš arī pasludināja grēka izraisīto rezultātu galīgu atrisinājumu, t.i., cilvēka atbrīvojumu no grēka un tā sekām (1. Mozus 3.nodaļa 15.pants). Tieši Dieva radības kroņa (nu jau grēcīgā cilvēka) lielākās problēmas atrisinājums ir Vecās un Jaunās Derības (Bībeles) kodols un centrālā vēsts. Tas šo vēsti padara ļoti personisku katram cilvēkam, jo šī vēsts paredzēta katram. Dievs savā valdīšanas būtībā mīl radību, vispirms – grēcinieku, un nav pasīvs malā stāvētājs. Tāpēc Viņš vēlas palīdzēt grēcīgajiem cilvēkiem. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāpiebilst, ka grēcinieki saviem spēkiem nevar patiesi atbrīvoties no grēka un tā sekām, tāpēc Dievs nāk talkā un dāvā savu žēlastību.

Cilvēka centrālās problēmas un tās atrisinājuma praktiskā ikdienas izpausme, bibliskā skatījumā, ir pakļautība grēka varai un tās izraisītām nepatīkamām sekām – dažādas fiziskas un garīgas grūtības un, beigu beigās, grēka galējais rezultāts – nāve. Pie tam nāve cilvēku sāpina vismaz divējādi: pirmkārt, cilvēks daudzkārt piedzīvo savu draugu un tuvinieku aiziešanu, otrkārt, fiziskai nāvei ir pakļauts pats cilvēks. Savukārt, Dieva apsolījums grēciniekam ir grēka iedarbības mazināšana un, savā pilnīgā konsekvencē, grēka un tā seko pārvarēšana, kā arī ideāla dzīve kopā ar Radītāju – Dievu.

Iepriekšējās un turpmākās pārdomu daļas – 1, 2, 4 un 5.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: