Izlaist līdz saturam

Vecā Derība, cik tā šodien kristietim ir aktuāla?

by uz janvāris 14, 2018

Kristietība ir grāmatas reliģija, jo tās pirmās un nozīmīgākās saknes ir rodamas grāmatā – Vecās un Jaunās Derības Svētajos Rakstos. Šodien dažādām konfesijām un kristiešu grupām ir atšķirīgs skatījums uz Bībeles vietu ikdienā, tomēr Bībelei ir gana svara katrā no tām.

Pie vienas no niansēm Rakstu vērtējumā, jo ierobežotā laikā un telpā vairāk par vienu nevar apskatīt, pieder arī gana atšķirīgs vērtējums starp abām Bībeles pamat daļām – Veco un Jauno Derību. Par to liecina kaut tas vien, ka kristīgā vidē praktiski nekad netiks piedāvāta vai nebūs pieejama atsevišķi publicēta Vecā Derība, kamēr atsevišķi izdotas Jaunās Derības (vai Jaunās Derības komplektā ar kādām Vecās Derības daļām, īpaši – Psalmiem) ir visumā izplatīta kristiešu Svēto Rakstu grāmata. Lai gan neviens nopietns kristietis neuzņemsies noraidīt Veco Derību kā tādu, bet ir iemesli, kāpēc Vecā Derība ir mazāk populāra, ja tā var sacīt.

Šīs pārdomas piedāvās trīs iemeslus, kāpēc Vecās Derības nozīmi ir vērts ņemt vērā, un tā arvien ir aktuāla.

Kāpēc tieši trīs iemesli? Protams, iemeslu Vecās Derības nozīmei ir daudz vairāk kā trīs. Tomēr trīs ir labs sākums, sekojot latviešu tautas gudrībai: trīs lietas – labas lietas.

 

0. Pašsaprotamu lietu vajadzīgs atkārtojums.

Pirms varam pievērsties minētajām trim lietām, kuru dēļ ir vērts lasīt Veco Derību, ir svarīgi paturēt prātā, ka Rakstu lasīšana nav vienkārša lasīšana, kā tas ir ar kādu laicīgi mazāk vai vairāk nozīmīgu rakstu internetā vai avīzē. Rakstu lasīšana ir saruna ar Bībeles Autoru Dievu, Kurš caur un ar saviem vārdiem lasītājam vēlas dāvināt pašu svarīgāko lietu cilvēka dzīvē – salīdzināšanos ar Radītāju, t.i., paradīzi. Tieši šis ir sākuma punkts sarunai par Rakstu, t.sk., Vecās Derības lasīšanu.

Pie šī, vai ir pašsaprotami, ka Jaunā Derība ir populārāka par Veco? Savā ziņā – jā, tieši tajā ir aprakstīta Jēzus Kristus zemes dzīve un pirmā kristus sekotāju paaudze. Tomēr, un turpmākajos argumentos apskatīsim iemeslus, arī Vecā Derība nebūtu pilnībā atstājama aizmirstībai.

Pēdējais punkts uz “i”, runājot par pašsaprotamām lietām. Protams, ka Vecā Derība kā pašvērtība ar šo īso argumentu nevar neko zaudēt no savas nozīmīgās būtības pat ja šis raksts nav padevies, bet te rakstītais ir tikai vēl viens mēģinājums, sniegt atbildes katram kristietim par šo patiesi vienreizējo iespēju – turēties pie Dieva dotas klints arī Vecajā Derībā.

 

1. Patiesība un žēlastība.

Bībeles viena no lielākām vērtībām ir tajā atklātā Dieva patiesība, piemēram, nekur citur tik skaidri nav nosaukts visa redzamā un neredzamā patiesais Autors un Radītājs – Trīsvienīgais Dievs.

Tomēr vēl lielāka vērtība ir Svētajos Rakstos atklātā visa Radītāja žēlastība pret grēkā kritušo cilvēku. Tā reizēm ir ļoti skaidri noformulēta, piemēram, stāstā par Israēla (Jēkaba) dēla Jāzepa dzīves peripētijām – no visszemākā sabiedrības slāņa (verdzības) līdz sava laika pasaules superlielvalsts vadītājam, senās Ēģiptes valdnieka vietniekam (1.Moz 39. – 50. nodaļas). Citreiz šī žēlastība ir grūtāk saskatāma, piemēram, Ījāba stāstā (Ījāba grāmata), bet uzmanīgs lasītājs to nepalaidīs garām nepamanītu.

 

2. Kristieša ikdienā ļoti noderīgi aspekti.

Viens no Bībeles brīnumiem ir tas, ka, lai arī abas daļas vēsturiski ir secīgas, Vecās Derības stāstījumā ir daudz, daudz noderīgā arī Jaunās Derības kristietim.

Jaunajā Derībā pierakstītāji ļoti labi pārzināja Veco Derību (kas arī kalpoja kā pirmdraudzes sākonējais Rakstu kopums), tāpēc daudzas lietas rakstīja, pieņemot Veco Derību par pašsaprotamu. Šī iemesla dēļ, Vecās Derības stāstījums ir vitāls kristietības kopējā vēstī. Arī bez tā Vecajā Derībā ir lietas, kas arvien noder Jaunās Derības kristiešiem. Te var runāt par Soģu un citās vēstures grāmatās aprakstīto ticīgo ļaužu ikdienu, kura ir ar pārsteidzoši lielu līdzību ticīgo priekiem un izaicinājumiem mūsdienās, nemaz nerunājot par psalmiem, kuri arvien kalpo kā neatņemama kristīgās ikdienas grēksūdze, pateicība un slava.

 

3. Kristus Vecajā Derībā.

Visbeidzot, un šo ir labi paturēt par svarīgāko visā argumentācijā, ne tikai Jaunā Derība liecina par Kristu, bet arī Vecā to dara.

Pats Kungs un Pestītājs uz Vecās Derības liecību par Viņu ir norādījis (piem., Lk 24:27, 44) un atgādinājis (Lk 22:37, Jņ 5:39, 46).

Protams, Vecajā Derībā Kristus apliecība vēl ir aizsegta, jeb apslēpta, jo Dieva darbus grēcīgais cilvēks nevar redzēt, tiem notiekot, bet tikai, kad tie jau ir notikuši, līdzīgi kā Mozus nevarēja Dievu skatīt sejā, bet tikai no muguras (2.Moz 33:18- 23), tomēr tā tur ir. Kristus apliecība Vecajā Derībā ir tajā, ka Dievs cilvēcei dos Kādu (mēs to zinām – Kristu), kas sadragās grēka un velna varu pār grēcinieku (1.Moz 3:15), šī pati apliecība ir tajā, ka Dievs Savai tautai dod Apsolīto zemi, kur tauta var kļūt par Dieva bērniem, šī apliecība ir Daniēla draugu drosmē, kad viņi nebaidās palikt pie Dieva apsolījuma, par nāves briesmu draudu priekšā (Dan 3:16-18), un daudzviet citur.

 

Vai šie nav pietiekoši svarīgi trīs iemesli Vecās Derības aktualitātei katram ticīgajam, un lai dotu vēl vienu iespēju Vecajai Derībai kristiešu vidū?

Svētīgu visu Vecās un Jaunās Derības Svēto Rakstu lasījumu mums katram!

Dievam vien lai ir gods!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: