Izlaist līdz saturam

Tautas baznīca, par ko ir runa?

by uz marts 11, 2018

Tautas baznīca ir vārdkopa, kuru latviešu valodā luteriskās baznīcas kontekstā laiku pa laikam lieto jau vairāk nekā gadsimtu, un tā sastopama arī plašākā sabiedrībā. Varētu domāt, ka ilgais lietošanas laiks kalpo kā liecība, ka šis ir labi aprobēts un skaidrs termins. Tomēr problēma ar šo vārdkopu, kā iespējams, ne ar vienu vien citu, ir tā, ka dažādi cilvēki ar to var saprast un saprot gaužām atšķirīgas lietas. Par iemeslu tam ir fakts, ka abi šajā vārdkopā apvienotie termini ir ļoti daudznozīmīgi, bagāti ar izpratnes variācijām. Turklāt, un tas kādam varētu likties dīvaini, mazāk problemātiskais no abiem diviem ir baznīca, lai arī te ir savi zemūdens akmeņi.

Tātad, par abiem terminiem atsevišķi un visu vārdkopu.

Baznīca.

Sākot ar – baznīcu – teorētiski vieglāko vārdkopas daļu, kuru, pēc būtības, visplašāk lieto trīs nozīmēs:

  1. Kā dievnamu, jeb ēku kur notiek reliģiskas aktivitātes, piemēram, Rīgas svētā Pētera baznīca – konkrēts dievnams Rīgā.
  2. Kā atsevišķu draudzi, jeb lokāla ticīgo kopienu, piemēram, konkrētu luterāņu draudzi un atsevišķu juridisku personu – Rīgas svētā Pētera baznīca (draudze).
  3. Kā lokālu draudžu apvienību, jeb organizāciju, piemēram, Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca – konkrētu luterisko draudžu konkrēta apvienība.

Protams, baznīca var būt lietota arī plašākā nozīmē, piemēram, attiecinot to uz nekristīgām reliģijām, vai arī, par baznīcu saucot sev tīkamāko atslodzes vietu vai miera ostu, piemēram, mājas. Turklāt, ir jau arī dažādi teoloģiski šī termina lietojuma varianti, bet tos atstāsim speciālistu debatēm, un šinī kontekstā uzskatīsim par apskatāmo jautājumu tieši neskarošu aspektu.

Tātad, izņemot īsi apskatīto variāciju marginālo raksturu, pie termina baznīca varam pieturēties relatīvi droši.

 

Tauta.

Tagad par tautu. Cik man ir nācies iepazīties ar šo terminu tā mūsdienās pazīstamajā formā rašanās laikā – aptuveni pirms gadsimta, īpaši, pirms 1.Pasaules kara, tad tauta (savā ziņā – savējie) ir, pirmkārt, attiecināms uz cilvēkiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā. Tēlaini izsakoties, tauta tika lietots teju kā paplašinātas ģimenes apzīmējums, kuras ietvaros latviešu tautai tika saskatītas kopējas saknes, sagaidīts savstarpējs atbalsts un kopēja atbildība. Jau sākuma fāzē šādai izpratnei par tautu bija diezgan liela problēma, jo tas diezgan apzināti izslēdza no savējo (tautas) izpratnes vietējos vācu valodas vidē dzīvojošos tautiešus, no kuriem daudziem latviešu valoda vairs nebija dzimta valoda tikai vienu, divas vai vairākas paaudzes. Līdz ar Latvijas kā vienas pamatnācijas (pamattautas) izveidotas valsts izveidi, termins tauta kā ģimenisks lietojums vēl vairāk kļuva par šauru. Ko darīt ar Latvijas iedzīvotajiem, kuriem Latvija bija dzimtene, kuri visādi citādi bija asimilējušies latviešu vidū un kalpoja Latvijai, bet, kuriem latviešu valoda nebija dzimtā, jeb bija tikai viena no pamatvalodām? Vēl problemātiskāks termins tauta ir šodien, pēc daudziem okupācijas un latviešu trimdas gadiem, un tā precizēšana prasa arvien lielāku piepūli. Piemēram, daudzie Trešo Atmodu piedzīvojušie atcerēsies, ka, lai arī minētā Atmoda tika nosaukta par trešo tieši tāpēc, ka to saista ar latviešu tautas Atmodu, ļoti daudzi šo notikumu atbalstītāji nebija latvieši, un daļa vēlāk pat tika uzskatīti par diezgan latviešiem nedraudzīgiem. Savukārt, jau pievērošoties gauži aktuālai situācijai, vai latviešu vecāku bērns, piemēram, Īrijā, kurš nemāk latviski un nevēlas atgriezties Latvijā, nedz kā citādi sevi saista ar Latviju, ir tautas sastāvdaļa – latvietis? Šādi un līdzīgi jautājumi neizbēgami rodas katru reizi, kad lietojam terminu tauta.

Summējot, termins tauta ir gana problemātisks, un prasa tuvāku skaidrojumu, pirms to izmantojam.

 

Tautas baznīca vai baznīcas tauta.

Pēc vārdkopas tautas baznīca abu terminu problemātiskās puses apskata, tos saņemsim kopā un mēģināsim kaut kā tikt līdz kopējai sapratnei.

Lai daudz maz sistematizētu apskatāmās vārdkopas analīzi, viens no abiem terminiem jāizvēlas par vadošo. Ne tikai tāpēc, ka baznīca, manuprāt, ir mazāk variācijās interpretējams, bet arī tāpēc, ka šo jautājumu skatīsim no kristiešu skatupunkta, par izšķirošo šajā vārdkopā izvēloties tieši baznīcu. Protams, būs cilvēki, kas izvēlēsies tautu, bet, balstoties uz iepriekš aprakstīto par paša termina tauta tik daudzslāņaino izpratni, manuprāt, būs pārlieku grūti vispār kaut ko noformulēt. Argumenta pēc, kas tad būtu tās baznīcas uzskatu sistēmas kodols, ja tā ir pakārtota tautai? Tā vien liekas, ka baznīca, kas pakārtota tautai, varētu pārstāvēt kādu nacionālu (nacionālistisku?) filozofiju vai ideoloģiju, kura tad arī kļūtu par pamatu tādai baznīcai. No nesenās vēstures piemēriem, atbilstošākais būtu vācu kristietība, kuru 20.gs. 30.gados uz kādu (stipri vispārēju) evaņģēlisko mācību pamata centās izveidot Vācijā nacionālsociālistu režīms.

Tāpēc, kad runa ir par tautas baznīcu, vismaz no kristīga skatu punkta, tad tiek domāta tautas daļa, kura pieder vai sevi pieskaita kristietībai.

 

Tautas baznīca Latvijā.

Tātad, terminu apkopojumā tautas baznīca, par atskaites punktu ņemot pēdējo un paturot prātā Latvijas kultūrvēsturisko kontekstu, tālāk runa būs tieši par kristiešu baznīcu vai tās daļu. Pie šāda nosacījuma, tautas baznīca būtu tāda kristīga baznīca vai kristīgas baznīcas daļa, kura apvienotu visu tautu vai vismaz tautas vairumu. Te nonākam pie problēmas, ka ir krietni strīdīgs sākotnējais atskaites punkts, cik tad īsti liela apjomā ir tauta? Piemēram, vai absolūtais tautas vairākums (krietni pārsniedot 51%) vienā baznīcā, veido to par tautas baznīcu? Paturot prātā politiskās sadrumstalotības pieredzi, vai, ja vienai baznīcai ir vairākums attiecībā pret citām, bet nav absolūtais vairākums, tā arvien ir tautas baznīca? Piemērs nav tālu jāmeklē. Aptuveni skaitot, līdz 1.Pasaules karam absolūti lielākā daļa latviešu (tomēr, ne visi) piederēja luterāņu baznīcai, vai tā bija tautas baznīca? Šis varētu būt diezgan argumentēti atbildams. Tomēr, ar šo nebeidzas vēstures plūdums. Vai luterāņu baznīca bija tautas baznīca arī tad, kad starpkaru Latvijā tai piederēja lielākā daļa latviešu tautas, tikai nedaudz pārsniedzot pusi? Tātad, kā to noteikt toreiz? Kā latviešu tautas baznīcu noteikt tagad, kad latviešu – aktīvu kristiešu skaits – laikam tomēr nebūs vairāk par pusi, un kristieši ir sadalīti dažādās baznīcās un kustībās, bet ir vesela rinda ar nevienu no kristīgām baznīcām praktiski nesaistītu cilvēku, kuri sevi pieskaita kristietībai? Daudz jautājumu, uz kuriem droši ir grūti atbildēt, jo šodien latviešiem (vai vairumam latviešu) nav tik ciešas saites ar kādu no baznīcām, kā, piemēram, tas ir grieķiem vai armēņiem, kuriem piederība pie tautas gandrīz nesaraujami saistās ar piederību konkrētai kristīgai konfesijai.

Tomēr, par spīti visai neskaidrībai un mūsdienu situācijai ir daži fakti, kuri būtu jāatceras, kad runa ir par latviešu tautu un baznīcu:

  1. Latviešu pievēršanās kristietībai nav tik šabloniski vienkārša, kā to klišejiski skaidro daudzas vēstures grāmatas. Tāpēc ir nopietni jāapsver, pirms kristietību latvietim sauc par jaunu vai svešu reliģiju.
  2. Kristīgā mācība ir senākā konstatējamā dažādu pirms-latviešu un līvu cilšu ticības sistēma, par kuru mums ir dokumentētas liecības, jo minēto cilšu pirms kristīgās reliģijas sistēmas nav dokumentētas, un tautas dziesmas (dainas) pretēji daudzu pat akadēmiski atzītu pētnieku apgalvojumiem nevar nest liecības par pirmskristīgām ticības sistēmām mūsdienu Latvijas teritorijā.
  3. Kristīgā mācība ir bijusi klātesoša un instrumentāla latviešu tautas vēstures nozīmīgākajos notikumos – pirmās mūsu tautas dokumentētas vēstures laikā, Reformācijas laikā (kad tapa pirmās latviešu organizācijas un pieraksti mūsu valodā), konstanti bijusi latviešu valodas rakstiskās kultūras pamatmateriāls daudzus gadu simtus, līdz pat pēdējiem gadsimtiem, un bija ārkārtīgi nozīmīga mūsu tautas atmodas laikā (piemēram, garīdznieku loma 20.gs. sākumā un mācītāju loma Trešās Atmodas laikā), utt.
  4. Visbeidzot, mūsdienās latviešu tautas dzīvesziņa (kā to definē arī Latvijas Satversmes preambula) iekļauj kristīgo elementu.

Līdz ar minēto, kam gan var vēl vairāk argumentus atrast, es palieku pie pārliecības, ka, ja vien ir runa par latviešu tautas baznīcu, tad nevar runāt par citu, kā vien kādu no kristīgām konfesijām. Ņemot vēra Latvijas vēsturi, līdz pat 2.Pasaules kara sākumam, par tuvāko tautas baznīcai esošo konfesiju varētu saukt luterāņus, bet šodien, pieļauju, ir nepieciešams šīs lietas pārrunāt latviešu kristiešiem.

Kopsavilkums.

Summējot, vārdkopa tautas baznīca ir gana problemātiska, jo abi termini ir jāprecizē, tos lietojot. Tāpēc par tautas baznīcu latviešu tautas un Latvijas kontekstā jārunā/jāraksta piesardzīgi, pie iespējas neaizmirstot par kontekstu šaurākā un plašākā nozīme. Ar attaisnojamu rūpību, konkrētos laikos var runāt par tautas baznīcu mūsu tautai un valstij, piemēram, pirms Reformācijas kristietību kā nosacītu (dokumentētu) tautas baznīcu, luterisko baznīcu kā tautas baznīcu no Reformācijas laika līdz aptuveni 20.gs. vidum, līdz brīdim, kad padomju okupācijas režīms ar nežēlīgu teroru sagrāva luteriskas baznīcas dievkalpošanu un to iedzina pagrīdē. Arvien paliek jautājums, vai pēc neatkarības atgūšanas luterāņi vai kāda cita baznīca atsevišķi vai kopā būtu īsti saucama par tautas baznīcu vārda pilnā nozīmē? Nav izslēgts, ka, runājot par pēdējām desmitgadēm, ir vai nu godīgi jāatzīst, ka par tautas baznīcu kā latviešu uzskatu sistēmu varētu skaitīt patērētāju psiholoģiju, vai arī, ja vēlamies šo precīzo formulējumu padarīt daudz maz garīgāku, tad šobrīd Latvijā un latviešu tautā visumā saskatāma haotiska māņticība vai cita veida elkdievība, ar lielu Apgaismības laikmeta ideoloģijas ietekmi. Tomēr, šādas atziņas prasa vēl krietnu latviešu diskusijas telpu un laiku.

Dievam vien lai ir gods!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: