Svēto Rakstu mirklis Adventā: ceturtā svētdiena
Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši. Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī. Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts. (Lk 2:17 – 20)
Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību. Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu. (Jņ 1:16 – 18)
Svētīgu jauno Baznīcas gadu!
Šinī Adventa laikā katras dienas Dieva Vārdam trīs īsas lietas, jo Trīsvienīgā Dieva apželotam grēciniekam (kristietim) arvien noder vismaz trīs lietas:
Pirmkārt, Jēzus Kristus vēsts – krusta nāve un ticība šim upurim – ir tā vērta, lai Dieva bērni to allaž paturētu savā sirdī, kā priekos, tā arī – bēdās.
Otrkārt, viss, ko ticīgais saņem no Dieva – priekus un bēdas, ir grēciniekam par labu.
Treškārt, nav uzticamāka Palīga, Drauga un – Pestītāja – par Jēzu Kristu.
Dieva žēlastību vēlot,
Gudrības sākuma komanda.
![Ticības atjaunošanas svētki - 495! Cilvēks kā reliģiska būtne [4]](https://gudribassakums.files.wordpress.com/2012/10/mkatehisms.jpg?w=96&resize=200%2C200)
