Izlaist līdz saturam

Viens, 21, 8 un 490

by uz jūnijs 25, 2020

rigsdagen-i-augsburg-1530-eisenach-pfarrkirche-st-georg-2800x1700Es runāšu par Tavām liecībām ķēniņu priekšā un nekaunēšos!”  (Ps 119:46)

2020. gada 25. jūnijs un viss Jāņu laiks Latvijā ir karsts, bet, vai tas ieies vēsturē? 1530. gada 25. jūnijs ir iegājis vēsturē, lai arī kādi bija laika apstākļi, jo šajā dienā mūsdienu Vācijas Augsburgas pilsētā nolasīja kristīgu dokumentu, kas vēsturē ir iegājis kā Augsburgas ticības apliecība (saīsināti no latīņu valodas Confessio Augustana – CA).

Mūsdienās CA atceras pārsvarā luterāņi vai vēsturiski ar viņiem saistītas baznīcas. Bet žēl, ko atcerēties būtu krietni plašākam lokam ļaužu. Kāpēc?

Par vienu dokumentu ar 21 apliecinošu artikulu (mācību jautājuma punktu), astoņiem diskusiju artikuliem un 490 gadiem kopš šī notikuma turpmākajā rakstā.

Pirmā lieta, kuru ir nepieciešams pieminēt – CA, lai arī to formulējis Filips Melanhtons, ir ļoti cieši saistīta ar Dr. Mārtiņu Luteru. Kādā veidā?

Vitenbergas Universitātes profesors, vietējā klostera vadītājs un draudzes mācītājs Mārtiņš Luters bija mazpazīstams plašākai sabiedrībai, un netiecās pēc popularitātes. Viņam pietika nodarbes, cīnoties ar “velnu, pasauli un savu grēcīgo miesu” (kā viņš pats nereti izteicās), tāpēc viņš bija Vitenbergā, nevis kādā krietni slavenākā pilsētā un universitātē. Tomēr Dievs bija lēmis savādāk. Kad Luters citiem universitātes mācībspēkiem un baznīcas darbiniekiem (bet ne plašākai sabiedrībai!) piedāvāja diskusiju par baznīcā praktizētu nebiblisku (pret-biblisku!) grēku atlaidu tirdzniecību, darbs – 95 tēzes – momentāni kļuva slavens teju visur un visiem.

95 tēžu izraisītās diskusijas bija tik skaļas, ka bija jāiesaistās visaugstākajam politiskajam līmenim, un Mārtiņam Luteram bija jāatbild savas dzimtenes un tā laika Eiropas un pasaules lielvalsts – Vācu Nācijas Svētās Romas impērijas – parlamentam 1521. gada sesijā Vormsas pilsētā. Viņam netika piedāvāta diskusija, kā viņš bija cerējis, bet viena izvēle – atteikties no sacītā un darītā. Vienu dienu saņēmis apdomai, viņš atbildēja vēsturē iegājušus vārdus: Labās lietas savos darbos viņš nevar noliegt, ir diskutējamas lietas un ir arī kļūdas, bet diskusijā viņš atzīst vien skaidru Bībeles mācības un cilvēka saprāta argumentus. Savu sakāmo Luters noslēdza ar slavenajiem vārdiem: “Še es stāvu un citādi nevaru! Lai Dievs man palīdz! Āmen.” Viens viņš stāvēja milzīgas lielvaras priekšā un pastāvēja Dieva Vārda patiesībā. Pat Lutera nedraugiem nākas atzīt, varonības viņam netrūka, jo (kaut visādi atbalstīts) pārbaudījumā viņš nostāvēja viens.

Laikā starp Vormsā notikušo un citu šī parlamenta sēdi Augsburgā 1530. gadā gāja visādi, bet viena tendence bija pastāvīga – daudzi ieklausījās spēcīgajos Lutera argumentos. Vormsā Luters bija visu neapmierināto nekritiski slavēts varonis, pēc Vormsas – apstākļi ļāva noformulēt ne tik vien negatīvo – viduslaiku baznīcas nepamatoti atsijāto vai piemirsto, bet arī pārspīlētu pārmaiņu gribētāju no kristīgās baznīcas (veidojuma, latīniski varētu teikt – formācijas) pamata atmest iekāroto. Pretēji viduslaiku baznīcas teoloģiskajam inertumam (pieļautajām kļūdām, de-formācijai), laikā starp Vormsas un Augsburgas parlamenta sesijām bija kļuvis skaidrs, kas ir jāatjauno (re-formācijā).

1530. gadā izziņoja parlamenta sēdi Augsburgā, kurā Luters nevarēja piedalīties. Turp devās viņa valdnieks un teoloģiskie līdzdarbinieki, kā Luters 1521. gadā ar cerību uz diskusiju. Tomēr Augsburgā viņiem, gluži tāpat kā Luteram Vormsā, tika dota tikai viena iespēja – atsacīties no Bībeles mācības. Viņi sekoja Lutera paraugam, un pastāvēja patiesībā. Gluži kā Luters viņi apliecināja to, ko vajadzēja apliecināt, un– noraidīja, to ko vajadzēja noraidīt. Tāpēc CA noslēguma teksta autors Lutera draugs un domubiedrs Filips Melanhtons 21 artikulā apliecināja biblisku mācību un 8 artikulos noraidīja viduslaiku problemātiskākos punktus. Viens gan palika nepateikts – cerībā tikt pie vienošanās pašos svarīgākajos jautājumos (kā apliecinot, tā noraidot) Filips nepievienoja nevienu aizrādījumu par bīskapu Romā (pāvestu) un viņa nepamatotajām pretenzijām pēc garīgās un laicīgās virsvaras. To nācās pievienot vēlāk. Citādi, viss svarīgākais bija pateikts. Turklāt, pateiktais bija miermīlīgā tonī, varētu pat lietot mūsdienu terminu – ekumēniski. Tātad, tas noderēja viņiem toreiz, bet var noderēt arī mums tagad, un ne tikai luterāņiem.

Un tomēr pamatlietās pāvesta atbalstītāji nevēlējās vienoties. Tāpēc vienošanās nenotika. Palika CA ar 21 apliecinošu artikulu, kurā ir gan senbaznīcas ticības apliecības elementi, gan arī citi bibliski uzsvari, kā arī astoņi diskusiju jautājumi, kuri arvien paliek neatrisināti starp abām Reformācijā no viena celma nākušajām konfesijām – luterāņiem un Romas katoļiem (kurus reizēm, pēc nekritiskas sekošanas pāvestam, dēvē par pāvestiešiem). Vēl vairāk, piecpadsmit gadus vēlāk pāvests uzsāka savu atbalstītāju sagatavotu koncilu Tridentā, kurš ar pārtraukumiem notika 18 gadus. Šis koncils nebija tik draudzīgi noskaņots kā CA, un nolādēja svarīgākos CA punktus. Visskumīgāk ir tas, ka ar šiem lāstiem tika apkrauta bibliska mācība. Tā, ar Tridentas mācību tika izveidota Romas teoloģija, bet CA kļuva par luteriskās konfesijas vienu no pamatiem (otrs ir Lutera Mazais katehisms).

Tā šoreiz par 490 gadu senu notikumu, kurā ir 21 apliecinošs un 8 diskutējams kristīgās mācības punkts, arvien aktuāls un noderīgs šodienai, pie tam – ne tikai luterāņiem, lai kristīgā baznīcā arvien apliecinātu vienu Dievu, kurš kā Jēzus Kristus ir izpircis katru grēcinieku.

Paldies Dievam par katru labu lietu, īpaši šodien – par CA!

Dievam vien lai ir gods!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: