“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 16.augusts
Kad pretinieki māca vērst savu ticību uz svēto piesaukšanu, svēto nopelnus piešķirot citiem, kaut arī tam nav pamatojuma ne Dieva vārdā, nedz Svēto Rakstu piemērā, – tad mūsu pretinieku mācība nav nekas cits kā Kristus nopelna un Viņam vien piederošā goda piešķiršana svētajiem. Tāpēc mēs nevaram pieņemt nedz viņu uzskatus par svēto pielūgšanu, nedz viņu ieradumu piesaukt svētos. Mēs zinām, ka visa mūsu paļāvība ir jāliek uz Kristus starpniecību, jo vienīgi šai starpniecībai ir Dieva apsolījums. Mēs zinām, ka vienīgi Kristus nopelns ir gandarījums par mums. Kristus dēļ mēs tiekam atzīti par taisniem, kad ticam uz Viņu, kā to māca Raksti: “.. kas uz Viņu paļausies, nepaliks kaunā.” (Rom. 9:33; 1. Pēt. 2:6; Jes. 28:16) Mums nav jātic, ka mēs tiekam atzīti par taisniem ar Svētās Jaunavas vai kāda cita svētā nopelniem. (Skat. AP XXI (IX), 31.)
