Izlaist līdz saturam

Vārdi vispareizākajā laikā un vietā

by uz aprīlis 19, 2021

Jēzus Kristus saka: “Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.”” (Mt 7: 24 – 27)

Šo svētdien apritēja pus gadu tūkstotis, kopš 1521. gada 18. aprīlī Vormsā sanākušajā reihstāgā (parlamentā) Dr. Mārtiņš Luters pateica tik daudziem zināmos vārdus – šeit es stāvu, un citādi nevaru (visprecīzāko par Lutera sacīto un notikumu aprakstu skatīt: Mārtiņš Brehts, Mārtiņš Luters: Viņa ceļš uz reformāciju 1483 – 1521, R.: LMF, 479. – 491.lpp.). Kāpēc?

Manuprāt, trīs luteriskas solas – sola gratia (vienīgi žēlastība), sola fide (vienīgi ticība) un sola scriptura (vienīgi Svētie Raksti), gana labi palīdz atlikt kādus atskaites punktus sarunai par šo runu, un ne tikai.

Sola Gratia

Viduslaiki bija brīnišķīgs laikmets – dzima universitātes, parādījās grāmatu iespiešana, eiropieši atklāja ceļošanas priekus un ieguvumus. Pie mīnusiem vien jāpieskaita tāds šķietams nieks – Kristus žēlastības mācība kristīgās baznīcas valdītajā Eiropā bija novienkāršota par labo darbu veikalu. Vai nu, tu kristieti, pildi dažādus darbus, kā citās reliģijās, vai arī pērc šo pakalpojumu par pietiekoši dārgu maksu no baznīcas vadības. Nē, nu savs labums jau tur bija – tik cilvēciski viegli uztverama sistēma – baudīja pat popularitāti, baznīcas vadībai arī savs labumiņš, kase allaž pilna. Tik tāds nieks – tā tas nav rakstīts Bībelē.

Sola Fide

Vēsture liecina, ka Mārtiņš Luters bija sava laika bērns, arī ticības jautājumos, un vēlme iestāties klosterī viņam varēja būt jau bērnībā un agrā jaunībā. Tieši tāpēc, kad studiju gados, viņam no mājām atgriežoties, zibens iespēra blakus esoša kokā, Mārtiņš apsolīja kļūt par mūku, lai, atbilstoši sava laika baznīcas mācībai,  viņš varētu labāk pelnīt mūžīgo dzīvību. Studiju laikā Mārtiņš varēja sākt lasīt Bībeli, kur viņš pārliecinājās, ka patiesība nedaudz atšķiras no pieejamās baznīcas veikala versijas. Proti, Dievs Bībelē kristietim apsola mūžīgo dzīvību Jēzus Kristus vietnieciskā krusta upura dēļ, ticībā vien. Cilvēku darbi ir vajadzīgi šajā pasaulē, bet pestīšanu tie nevar nopelnīt.

Sola Scriptura

Ar savu kristieša, mācītāja un teoloģijas pasniedzēja darbību Mārtiņš Luters pieļāva lielu kļūdu, viņš, pretēji daudziem viduslaiku kristiešiem, kas klusēja par pretrunu starp baznīcas vadības pareizo versiju un Rakstu liecību, runāja un rastīja par Bībeles mācību. Viņš to darīja, pat, kad baznīcas vadība mācīja ko citu. Vispār jau viduslaikos uzskatu sistēma bija stipri brīva, Lutera rakstīto ļoi viegli varēja arī nepamanīt. Tomēr 1517. gada 31. oktobrī pārstedzoši notik pretējais, un tā rezultātā Dr.Mārtiņš Luters 1521. gada 18. aprīlī stāvēja sava laika augstākās politiskās varas priekšā, kur viņu kristīgi cilvēki nosodīja par Bībeles patiesības aizstāvēšanu.

Vai pagājušos 500 gados daudz kas ir mainījies? Kādi runātu par pārvietošanās un saziņas ātruma izmaiņām, kādi citi uzsvērtu komforta un labklājības līmeni, bet cilvēks jau ir tas pats – piedzimst, priecājas un cieš, līdz – nomirst. Cilvēkam arvien ir jāveido savas attiecības ar citiem līdzcilvēkiem, un arī ar Dievu. Un šinī dzīvē, meklējot ceļu savās dzīves lielajās un mazajās problēmās, kaut kādā brīdī pienāk tā stunda, kad katram pašam ir praktiski ir jātbild par savām vērtībām, kurās balstāmies, par savu ticību.

Te Mātiņam Luteram arvien ir labs un noderīgs padoms, un viņa sacītais Vormsas reihstāgā nu jau 500 gadus atpakaļ ir viena no zīmīgākajām reizēm. Jo, kad pastāvam uz pareizā pamata, tad viss var brukt un jukt, bet mēs paliekam. Luteram bija pareizais pamats – to novēlu arī mums katram, lai Kristus apsolījumā balstīt vārdi – šeit es stāvu un citādi nevaru, ir apliecība, kas ieved mūs mūžīgajā dzīvē.

Svētīgu nelielo, bet ļoti svarīgo 500gadi vārdiem vispareizākajā vietā un laikā!

Dievam vien lai ir gods!

Komentējiet

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: