Izlaist līdz saturam

Augsburgas ticības apliecība – uz kuras baznīca var pastāvēt, un bez kuras var krist

by uz jūnijs 25, 2021

25. jūnijs ir Augsburgas ticības apliecības publiskas nolasīšanas jubileja, kurai šogad jau ir 491. gadadiena. Kas ir Augsburgas ticības apliecība? Vai tai ir nozīme šodien?

1530. gada 25. jūnijs mūsdienu Vācijas Augsburgas pilsētā vēsturē palikusi kā nozīmīga, šodienas cilvēkam varbūt ne īsti saprotama diena, kurā savu kristīgo ticību apliecināja laicīgi valdnieki. “Kāpēc tā?”, varētu jautāt pieradušie pie mūsdienu valsts, nošķirtas no baznīcas. Un tomēr, nereti ticības jautājumi sasniedz aktualitāti, kura liek tos risināt arī visaugstākajā politiskajā līmenī.

Reformācija XVI gs. bija laiks, kad ticības jautājumi visaugstāko politisko līmeni sasniedza vairākkārt. Vispirms jau tāpēc, ka Eiropa savā vairumā tolaik bija kristīga. Mūsdienas ir sasniegusi tikai šī laika atblāzma ar dievnamiem vairumā pilsētu, kristīgiem terminiem un teicieniem valodā un citām relikvijām, kas tomēr mums viņus neļauj īsti saprast.

Nesaraujamā sazobē ar 1530. gada 25. jūnijā nolasīto ticības apliecību ir 1521.gada 18. aprīļa slavenā Dr.Mārtiņa Lutera aizstāvības runa Vormsā. Abi šie notikumi bija visaugstākajā Vācu Nācijas Svētās Romas impērijas pārstāvniecībā – reihstāgā, abi tie apliecināja kristīgo ticību un cilvēka spēku, pastāvot uz Bībeles apliecības pret laicīgās valdības vēlmi panākt cilvēcisko tradīciju pārākumu. Vormsā Luters nosacīti stāvēja viens, Augsburgā laicīgie valdnieki jau bija pulciņš. Ja Vormsas mantojums ir Dr.Lutera individāls apliecinājums par ticību par spīti draudošām vajāšanu un sodu briesmām, tad Augsburgā apliecinājums, kā senbaznīcā, ir baznīcai un draudzei izšķirošs, un rāda, ka Baznīca var pastāvēt uz ticības apliecības kā uz Dieva Vārda skaidrojuma. Tāpēc todien sacītā ticības apliecība, kurai vēlāk pievienoja tās sacīšanas vietas vārdu – Augsburgas, nu jau vairāk kā četrus gadsimtus iezīmē kristīgās Baznīcas sastāvdaļas, kuras vēsturiski pieder vai sevi konfesionāli pieskaita luteriskajai tradīcijai.

Kas ir Augsburgas ticības apliecība, kāpēc tā ir pieminēšanas vērta arī šodien? Pirmkārt, tāpēc, ka tajā ir visas bibliski kristīgās Baznīcas tradīcijas mantojums – mācības par Dievu Radītāju, par Dieva radīto un grēkā kritušo cilvēku, par Dieva doto Izpircēju un Pestītāju Jēzu Kristu, un daudzas citas ļoti nozīmīgas mācības. Ikviens kristietis, kurš pārlasīs šo apliecību, atradīs ļoti daudz ko noderīgu pats sev un savai draudzei. Otrkārt, šī ticības apliecība nerisina daudz Refromācijas lietas vien, bet skar to, kas ir aktuāls arvien, kas ir nepieciešamas Kristus Baznīcai, kurai Pestītājs ir pavēlējis nest Evaņģēlija vēsti visai pasaulei (sal. Mt 28:19, 20), un, vispirms, pašiem sev.

Nav jau tā, ka Baznīca nevar pastāvēt bez Augsburgas ticības apliecības, kā to dara citi, Bībeles liecībā pastāvēt meklējoši kristieši un konfesijas. Tomēr, pilnībā noraidot Augsburgas ticības apliecības Rakstu mācību, tiek skarts kaut kas daudz vairāk par ar Dr.Mārtiņu Luteru un luterisko kristietību saistītu Baznīcas vēstures sadaļu. Vienkāršoti pārsvītrojot šo ticības apliecību, tik daudz no kā tiek zaudēts Bibliskās vēsts pamatā – par Dievu Radītāju, par grēcinieku un pestīšanas iespēju un Pestītāju Jēzu Kristu.

Ar citām konfesijām par šo jautajumu var risināt ekumēniskas sarunas, uz ko ir labi tiekties, un varbūt Augsburgas ticības apiecības 491. gadskārta ir dibināts pamats vēlreiz iesatīties un nopietni pārdomāt pašu šo dokumentu, par tā satura svarīgākajām līnijām un to nozīmi šodienā.

Ko darīt, ja Augsburgas ticības apliecību pēc formas un satura noraida tās baznīcas, kuras nes luteriskās baznīcas vārdu, jeb sevi pieskaita šai tradīcijai? Tas ir jautājums mums, luterāņiem, šinī jubilejā, Jo, ja citas konfesijas un kristiešu grupas māk pastāvēt arī bez Augsburgas ticības apliecības pamata individuāli un kolektīvi, luterāņiem tas var arī neizdoties.

Tik daudz par šīs apliecības  aktualitāti arī šodien indivīdam un baznīcai (iespējams, arī laicīgai valdībai). Tik daudz no kristīgās Eiropas vēstures, kas varbūt ir noderīgs arī šeit un tagad. Pirmkārt, luterāņiem svētīgam iepriecinājumam, jo uz Bībeles iedvesmotās Augsburgas ticības apliecības esam pastāvējuši, bet arī ikviena citam. Otrkārt, atgādinājums par lietām, bez kurām var baznīca krist.

Vienīgi Dievam lai ir gods!

Komentējiet

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: