Izlaist līdz saturam

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 10.janvāris

by

Šeit pievienosim izteikumu, par kuru Dr. Luters vēlāk svinīgi paziņojis, ka pie šādas mācības viņš domā palikt līdz galam. “Lielajā apliecībā par Svēto Vakarēdienu”3 viņš saka: “Ar šo es noraidu un nosodu kā vienus vienīgus maldus visas mācības, kuras cildina mūsu brīvo gribu, jo tās tieši pretojas mūsu Pestītāja Jēzus Kristus palīdzībai un žēlastībai. Tā kā ārpus Kristus nāve un grēks ir mūsu kungi un velns – mūsu dievs un ķēniņš, tad nevar pastāvēt nekāds spēks, nedz vara, nekāda izveicība, nedz saprašana, ar kuru mēs spētu sagatavoties taisnībai un dzīvībai vai tiekties pēc tās, bet paliekam akli, grēka apstulboti un sagūstīti, velna īpašums un esam spiesti darīt un domāt to, kas viņiem patīk un ir pret Dievu un Dieva baušļiem.” (Skat. CF II, 43.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 9.janvāris

by

Prāts un brīvā griba zināmā mērā ir spējīgi uz ārēji godīgu dzīvi; bet piedzimt no jauna, iekšēji saņemt citu sirdi, prātu un drosmi – to dod un paveic vienīgi Svētais Gars. Viņš atver prātu un sirdi, lai tie saprastu Rakstus un ņemtu vērā Dieva vārdu, kā Lk. 24:45 rakstīts: “Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie Rakstus saprata.” (Skat. CF II, 26.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 8.janvāris

by

Svētie Raksti atgriešanos, ticību Kristum, atdzimšanu, atjaunošanos un visu, kas pieder tās patiesajam iesākumam un piepildījumam, nepiedēvē dabiskās brīvās gribas cilvēciskajiem spēkiem – ne to visu, ne pusi, pat ne vismazāko daļu, bet in solidum, tas ir, tikai un vienīgi Dieva darbam un Svētajam Garam, kā tas izteikts arī Apoloģijā. (Skat. CF II, 25.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 7.janvāris

by

Bet pirms cilvēks tiek caur Svēto Garu apgaismots, atgriezts, atdzemdināts un pamācīts, viņš pats no sevis un ar saviem dabiskajiem spēkiem garīgās lietās un attiecībā uz savu atgriešanos vai atdzimšanu gluži tikpat maz spēj ko sākt, paveikt vai līdzi darboties, cik to spētu kāds akmens, bluķis vai māls. (Skat. CF II, 24.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 6.janvāris

by

Atjaunošanai Svētajā Garā nav radīts neviens akmens vai bluķis, bet vienīgi cilvēks. Un, ievērojot to, ka Dievs pēc savas taisnās, stingrās tiesas kritušos ļaunos garus mūžībā pilnīgi atmet, Viņš tomēr no īpašas, tīras žēlastības ir gribējis, lai nabaga kritusī cilvēka daba atkal iegūtu atgriešanās, Dieva žēlastības un mūžīgās dzīvošanas spējas un līdzdalību, – ne savas paša dabiskās, darbīgās prasmes, spēju vai dotību dēļ (jo tās ir nepakļāvīgas un naidā ar Dievu), bet no tīras žēlastības, caur žēlīgo, spēcīgo Svētā Gara darbību. (Skat. CF II, 22.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 5.janvāris

by

Te nu kļūst skaidrs (kā plašāk paskaidrots artikulā par iedzimto grēku; šeit, gribēdami īsi izteikties, atsauksimies uz šo skaidrojumu), ka brīvā griba ar saviem dabiskajiem spēkiem ne vien nav spējīga ko paveikt vai darboties līdzi pie cilvēka atgriešanās, taisnības un pestīšanas, nedz arī sekot, ticēt vai sacīt jāvārdu Svētajam Garam, kas caur Evaņģēliju dāvā cilvēkam Dieva žēlastību; pēc savas iedzimtās ļaunās, nepakļāvīgās dabas tā naidīgi pretojas Dievam un Viņa gribai, ja netop apgaismota un vadīta caur Svēto Garu. (Skat. CF II, 18.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 4.janvāris

by

Pēc tam, kad Dievs caur Savu Svēto Garu Kristībā iededzis un devis iesākumu patiesai Dieva atziņai, mums vajag Viņu lūgt bez mitēšanās, lai Viņš caur šo pašu Garu un Savu žēlastību ar regulāras Dieva vārda lasīšanas un vingrināšanās palīdzību pasargā ticību mūsos un Viņa Debesu dāvanas dienu no dienas stiprina un uztur mūs līdz galam. Jo, kur pats Dievs nav skolotājs, tur neviens nevar studēt un mācīties to, kas Dievam tīkams un mums un citiem svētīgs. (Skat. CF II, 16.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 3.janvāris

by

Īsi sakot, mūžīgi patiesi paliek vārdi, kurus saka Dieva Dēls: “.. bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jņ. 15:5) Un Pāvils: “Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta.” (Fil. 2:13) Šie mīlīgie vārdi sniedz mierinājumu un iepriecinājumu visiem dievbijīgiem kristiešiem, kuri savās sirdīs jūt mazu dzirksti, ilgas pēc Dieva žēlastības un mūžīgās dzīvības, – jo viņi zina, ka Dievs viņu sirdīs iededzis šo patiesās dievbijības iesākumu un Viņš arī grib tos tālāk stiprināt un palīdzēt viņu lielajā vājumā, ka tie varētu pastāvēt ticībā līdz galam. (Skat. CF II, 14.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 2.janvāris

by

Tā nu Svētie Raksti dabiskā cilvēka prātam, sirdij un gribai pašai par sevi atņem visas spējas, iespējas, prasmi un spēkus ko labu un pareizu domāt, saprast, varēt, sākt, gribēt, apņemties, darīt, paveikt vai darboties līdzi garīgās lietās. “Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva.” (2. Kor. 3:5) “Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi.” (Rom. 3:12) “Maniem vārdiem jūsu starpā nav vietas.” (Jņ. 8:37) “Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.” (Jņ. 1:5) “Miesīgais cilvēks nesatver (jeb kā šis grieķu vārds to izsaka – neaptver, nesaprot, nepieņem) to, kas nāk no Dieva Gara (jeb ir nespējīgs garīgās lietās), jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.” (1. Kor. 2:14) (Skat. CF II, 12.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 1.janvāris

by

Tā nu gluži kā cilvēks, kas ir miris miesīgi, paša spēkiem nevar sagatavoties vai darīt sevi spējīgu atkal saņemt laicīgo dzīvību, tāpat cilvēks, kas garīgi ir miris grēkos, nevar saviem spēkiem pievērsties vai sagatavoties garīgās – Debesu – dzīvības un taisnības saņemšanai, ja viņš netiek caur Dieva Dēlu atbrīvots un atraisīts no grēka nāves. (Skat. CF II, 11.)